Visticamāk, ka antīka vēstule ir nogājusi garu ceļu, un tāpēc tā var nebūt pilnīgi gluda un tīra, tāpēc mums ir nedaudz jāsaburzīt papīra lapa.
Tāpat viena no vecas vēstules raksturīgajām iezīmēm ir nodzeltējis papīrs, tāpēc sāksim ar mums esošās lapas izkrāsošanu. Lai papīram piešķirtu dzeltenbrūnu nokrāsu, ievietojiet to tējas lapās vai kafijā.
Krāsojuma intensitāte būs atkarīga gan no tā, cik ilgi papīrs paliek krāsā, gan no tā koncentrācijas. Piemēram, papīra loksne, kas iemērcta biezā kafijas putriņā, iekrāsosies tikai vienas vai divu minūšu laikā un tās krāsa būs piesātināta, savukārt papīrs, kas iemērc vājā tējas uzvārījumā, kļūs tikai nedaudz dzeltens.
Krāsotā papīra lapa jāizņem no konteinera, kurā tā atradās, un jāizžāvē.
Pēc tam, kad papīrs ir nedaudz izžuvis, loksne ir jāgludina ar gludekli. Tas izlīdzinās papīru un atvieglos rakstīšanu.
Tagad varat turpināt papīra novecošanu: nedaudz saplēst lapu, pilināt uz tās vasku vai pat atstāt uz tās nospiedumus no karstas kafijas krūzes.
Jūs varat vēl vairāk novecot papīru, nedaudz apdedzinot lapas malas ar šķiltavu. Tajā pašā laikā jābūt ļoti uzmanīgiem: papīrs ir jāsadedzina pie ūdens trauka, lai varētu ātri nodzēst tā malas un nejauši nesadedzināt lielāko daļu lapas.
Tagad, kad papīrs ir gatavs, varat sākt rakstīt pašu vēstuli. Protams, šim nolūkam vislabāk ir izmantot melnu tinti un pildspalvu, jo šajā gadījumā teksts izskatīsies senāks un autentiskāks. Tomēr ir pilnīgi iespējams izmantot tintes pildspalvu vai pat parastu melnu gēla pildspalvu.
Lai vēstules teksts izskatītos senatnīgs, ir vērts izmantot pagājušajiem gadsimtiem raksturīgus noapaļotus fontus ar daudziem līkumiem un cirtām. Protams, ne visi pārzina kaligrāfijas mākslu, tāpēc tekstu vispirms var izdrukāt uz printera un tikai tad pārsūtīt uz sagatavotas vecinātas papīra lapas. Šajā gadījumā burti izrādīsies perfekti gludi un skaisti, un pats teksts stilā būs harmonijā ar papīru.
Kad teksts ir uzrakstīts un tinte nožuvusi, papīru var uzmanīgi sarullēt tūbiņā un pārsiet ar lenti. Lentes vietā var izmantot arī parastu rupjo auklu – tas piešķirs vecajam vēstījumam zināmu vienkāršību un vienlaikus nesabojās tās izskatu.
